Paraugi · izdomāti bērni

Paraugi pēc bērna vecuma

Bilžu grāmata 4–5 gadu vecumam un komiksi 6–8, 7–9, 9–11 un 12–14 gadiem — sākuma lapas tieši tādas, kādas tās saņemsiet.

Cik gadu ir Jūsu bērnam?

Izvēlieties vecumu — parādīsim piemērotu paraugu.

Parauga „Rekso un mazā telts“ vāks (4–5 gadi)
4–5 gadi · bilžu grāmata — lasa vecāks

Rekso un mazā telts

Bruno grib no savas telts pie ezera redzēt jāņtārpiņus. Sākas negaiss, telts pārceļas uz būdiņu — un pie durvīm klauvē lielākais dinozaurs visā ielejā.

Šis paraugs pagaidām ir angļu valodā — runas burbuļi drīz tiks iztulkoti. Katras lapas teksts ir iztulkots zem attēla.

  • Stils: Plastilīns
  • Paraugs: vāks + 6 no 16 lappusēm
  • Varonis: Bruno, 5 gadi (izdomāts)
Lasīt paraugu

Paraugs — izdomāts bērns

  1. Vāks: Bruno un mazais Pupo pie mājiņas ar sīku oranžu telti; milzīgais Rekso lūr pāri jumtam, turot virs galvas lapu.

    Rekso un mazā telts

    Grāmata Bruno

  2. Bruno un Pupo pie ezera ar oranžo telti; Doktors Fosils mājiņas durvīs rāda uz negaisa mākoņiem. Pie ezera Bruno un Pupo cēla sīku oranžu telti, jo šonakt nāks jāņtārpiņi. Pupo priecīgi iepīkstējās. Bet pār pakalniem velās mākoņi, un Doktors Fosils teica: „Nāk negaiss — šonakt telts gulēs manā mājiņā.” PĪ!

    Pie ezera Bruno un Pupo cēla sīku oranžu telti, jo šonakt nāks jāņtārpiņi. Pupo priecīgi iepīkstējās. Bet pār pakalniem velās mākoņi, un Doktors Fosils teica: „Nāk negaiss — šonakt telts gulēs manā mājiņā.”

    PĪ!

  3. Mājiņā stāv telts; Bruno uzvilcis dzeloņaino dino kapuci pār acīm, bet logā līst lietus un zibeņo. Telts tagad stāvēja mājiņā. „Jāņtārpiņi, kur jūs esat?” čukstēja Bruno, bet ārā bija tikai pērkons. Bruno uzvilka dzeloņaino dino kapuci pār acīm: „Es esmu bruņots dinozaurs, man nav bail!” Tieši tad kāds pieklauvēja pie durvīm: klauc, klauc. BUM!

    Telts tagad stāvēja mājiņā. „Jāņtārpiņi, kur jūs esat?” čukstēja Bruno, bet ārā bija tikai pērkons. Bruno uzvilka dzeloņaino dino kapuci pār acīm: „Es esmu bruņots dinozaurs, man nav bail!” Tieši tad kāds pieklauvēja pie durvīm: klauc, klauc.

    BUM!

  4. Milzīga, slapja Rekso galva zem lapas aizpilda durvis; tad Bruno viņam čukst. Pie durvīm stāvēja Rekso, lielākais dinozaurs ielejā, un pa durvīm ielīda tikai viņa galva. „Vai es arī drīkstu ienākt, ja pērkons ir vēl lielāks par mani?” viņš čukstēja, drebēdams kā želeja. Bruno paskatījās uz viņu, atbīdīja kapuci un čukstēja: „Man arī ir mazumiņš bail — nāc tuvāk.” BUM!

    Pie durvīm stāvēja Rekso, lielākais dinozaurs ielejā, un pa durvīm ielīda tikai viņa galva. „Vai es arī drīkstu ienākt, ja pērkons ir vēl lielāks par mani?” viņš čukstēja, drebēdams kā želeja. Bruno paskatījās uz viņu, atbīdīja kapuci un čukstēja: „Man arī ir mazumiņš bail — nāc tuvāk.”

    BUM!

  5. Rekso galva pie telts, kas mirdz kā ķirbis; Bruno pacēlis divus pirkstus, un Pupo iepīkstas. Rekso pabāza muguru un asti zem malkas šķūņa jumta. Bruno ieslēdza lukturīti, un telts iemirdzējās kā ķirbis. „Kad nobūkšķ, mēs skaitām: viens, divi…” iesāka Bruno, bet Pupo iepīkstējās pa vidu. „Tas nav trīs!” smējās Rekso. PĪ!

    Rekso pabāza muguru un asti zem malkas šķūņa jumta. Bruno ieslēdza lukturīti, un telts iemirdzējās kā ķirbis. „Kad nobūkšķ, mēs skaitām: viens, divi…” iesāka Bruno, bet Pupo iepīkstējās pa vidu. „Tas nav trīs!” smējās Rekso.

    PĪ!

  6. Bruno piepūš vaigus Pērkoniņam, bet Rekso smejas ar aizvērtām acīm. Atkal nodārdēja pērkons. Bruno piepūta vaigus un sīkā balsiņā norūca: „Pērkoniņš!” Rekso nošņācās aiz smiekliem un lūdza, lai viņš to izdara vēlreiz. PĒRKONIŅŠ!

    Atkal nodārdēja pērkons. Bruno piepūta vaigus un sīkā balsiņā norūca: „Pērkoniņš!” Rekso nošņācās aiz smiekliem un lūdza, lai viņš to izdara vēlreiz.

    PĒRKONIŅŠ!

  7. Rekso guļ ar segu uz deguna, bet ārā spīd jāņtārpiņi; mājās mamma smejas par Bruno Pērkoniņu, sūcot putekļus. ZZZZ! Tad lietus pierima, pērkons aizklīda pār pakalniem, un virs ezera pacēlās simtiem jāņtārpiņu. Lielākais dinozaurs ielejā tos neredzēja, jo gulēja, tāpēc Bruno uzklāja viņam segu uz deguna. Pēc dažām dienām mājās sāka rūkt putekļsūcējs, Bruno piepūta vaigus — „Pērkoniņš!” — un mamma sāka skaļi smieties.

    ZZZZ!

    Tad lietus pierima, pērkons aizklīda pār pakalniem, un virs ezera pacēlās simtiem jāņtārpiņu. Lielākais dinozaurs ielejā tos neredzēja, jo gulēja, tāpēc Bruno uzklāja viņam segu uz deguna. Pēc dažām dienām mājās sāka rūkt putekļsūcējs, Bruno piepūta vaigus — „Pērkoniņš!” — un mamma sāka skaļi smieties.

  8. Paraugs — izdomāts bērns

    Parauga beigas

    Šīs bija pirmās 6 no 16 lappusēm. Visā grāmatā stāsts turpinās līdz pašām beigām.

Velc ar pirkstu, izpleties divus pirkstus, lai tuvinātu. „Tālāk” un „Atpakaļ” pārvietojas pa vienam kadram.

Ko izdomāja bērns

  1. Vēlēšanās

    „Es gribu gulēt teltī pie ezera un redzēt jāņtārpiņus.“

    Stāsts sākas pie ezera: Bruno un Pupo ceļ telti, jo šovakar atlidos jāņtārpiņi.

  2. Talants

    prot atdarināt jebkuru skaņu

    Bruno pērkonu var pārvērst par sīciņu „bumčiņu“.

  3. Palīgs

    ankilozaurs Pupo, kas pīkst kā rotaļlieta

    Pupo pīkst no prieka — pat skaitīšanas pašā vidū.

  4. Lieta

    dzeltena lampa

    No lampas telts mirdz kā ķirbis.

  5. Pasaule un stils

    Dinozauru ieleja, Plastilīns

    Viss ir no plastilīna, pat lielākais dinozaurs ielejā.

Ko pievienoja vecāks

Tēma
bailes un mazi soļi
Piezīme
„Negaisa laikā viņš slēpjas zem segas un naktī sauc mūs. Negribam viņam teikt, lai nebaidās.“

Stāstā nav ne segas, ne nakts mājās. Baidās kāds daudz lielāks par Bruno, un Bruno ir viņam blakus.

Neviens stāstā mācību neizsaka skaļi — tā ir tajā, ko dara varoņi.

Parauga „Kakao karte“ vāks (6–8 gadi)
6–8 gadi · komikss — lasa bērns

Kakao karte

Lina, Oto un rūķis Olītis dodas tur, kur vēl neviens nav bijis, un apgaismo tuneļus ar jocīgām dziesmām — bet pie krustceles pietrūkst kartes gabala.

Šis paraugs pagaidām ir angļu valodā — runas burbuļi drīz tiks iztulkoti. Katras lapas teksts ir iztulkots zem attēla.

  • Stils: Bilžu grāmata
  • Paraugs: vāks + 6 no 16 lappusēm
  • Varone: Lina, 7 gadi (izdomāta)
Lasīt paraugu

Paraugs — izdomāts bērns

  1. Vāks: Lina mirdzošā tunelī tur spīdošu laternu, blakus Oto ar karti un rūķis Akmentiņš, kurš dzied uz akmens.

    Kakao karte

    Grāmata Linai

  2. No rīta Oto rāda savu pirmo karti, Akmentiņš to paglauda ar kakao pirkstiem, Lina slepus salocīja to laiviņā, un stūrītis aizpeld pa strautu. Rīts pirms ceļojuma tur, kur neviens vēl nav bijis. Oto: Mana pirmā karte! Pārzīmēju to no vecajiem kalnračiem — ar visām zīmēm. Oto: Ceru, ka tā ir laba. Akmentiņš: Ups. Kakao pirksti. Iskra: Ja laterna nodziest, aizdedz to no akmens, kas spīd pats no sevis. Lina (domā): Tikai maza laiviņa. Tūlīt to atlocīšu. KRRRŠ!

    Rīts pirms ceļojuma tur, kur neviens vēl nav bijis.

    Oto: Mana pirmā karte! Pārzīmēju to no vecajiem kalnračiem — ar visām zīmēm.

    Oto: Ceru, ka tā ir laba.

    Akmentiņš: Ups. Kakao pirksti.

    Iskra: Ja laterna nodziest, aizdedz to no akmens, kas spīd pats no sevis.

    Lina (domā): Tikai maza laiviņa. Tūlīt to atlocīšu.

    KRRRŠ!

  3. Iskra piesien Oto virvi, bērni ieiet mirdzošajā tunelī, Akmentiņš nošķaudās, un laterna nodziest; kad Akmentiņš dzied, kristāli iemirdzas. Iskra: Es palikšu šeit un laidīšu virvi. Paraujiet to, un es nākšu. Oto: Karte ir. Aiziet! Akmentiņš: Hi-hi-hī! Dzirkstis! Hi-hi… Oto: Uzmanīgi! Kad viņš smejas, viņš šķauda. APČIIII! Akmentiņš: Tumšs kā zeķē, kā zeķē… Oto: Tie mirdz! Kad viņš dzied!

    Iskra: Es palikšu šeit un laidīšu virvi. Paraujiet to, un es nākšu.

    Oto: Karte ir. Aiziet!

    Akmentiņš: Hi-hi-hī! Dzirkstis! Hi-hi…

    Oto: Uzmanīgi! Kad viņš smejas, viņš šķauda.

    APČIIII!

    Akmentiņš: Tumšs kā zeķē, kā zeķē…

    Oto: Tie mirdz! Kad viņš dzied!

  4. Visi dzied, un tunelis mirdz; pie piecu tuneļu krustojuma Oto atklāj, ka kartei trūkst stūra, un tur aizdomās Akmentiņu; Lina klusē, spiežot savu akmentiņu. Oto: Es baidos no tauriņiem, pat no maziem! Lina: Es netīšām apēdu tārpu, salātos! Oto: Kas saplēsa manu karti?! Oto: Kakao pirksti… Akmentiņ? Akmentiņš: Es… es to tikai paglaudīju.

    Oto: Es baidos no tauriņiem, pat no maziem!

    Lina: Es netīšām apēdu tārpu, salātos!

    Oto: Kas saplēsa manu karti?!

    Oto: Kakao pirksti… Akmentiņ?

    Akmentiņš: Es… es to tikai paglaudīju.

  5. Lina aizved viņus strupceļā un dzied pārāk skaļi; Akmentiņš tumsā klusēdams sēž, Oto grib griezties atpakaļ, un Lina atceras aizpeldošo laiviņu. Lina: Pa šo ceļu! Noteikti! Oto: Siena. Lieliski. Lina: Tra-la-lā, viss ir lieliski, tra-la-lā! Oto: Bez Akmentiņa ir kā lukturītis bez baterijas. Oto: Pieci tuneļi un karte bez stūra. Mums jāgriežas atpakaļ.

    Lina: Pa šo ceļu! Noteikti!

    Oto: Siena. Lieliski.

    Lina: Tra-la-lā, viss ir lieliski, tra-la-lā!

    Oto: Bez Akmentiņa ir kā lukturītis bez baterijas.

    Oto: Pieci tuneļi un karte bez stūra. Mums jāgriežas atpakaļ.

  6. Lina atzīstas, Oto sadusmojas, Akmentiņš jautā, vai laiviņa peldēja; Lina uzzīmē zobu no kartes, un, Akmentiņam dungojot, viņi atrod zobam līdzīgo kristālu. Lina: Tas nebija Akmentiņš. Tā biju es. Es salocīju karti laiviņā, un tā saplīsa. Oto: Laiviņā? No manas pirmās kartes?! Akmentiņš: …Vai tā vismaz peldēja? Lina: Uz stūra bija kristāls. Kā zobs. Oto: Zobs ir veco kalnraču zīme! Tas rāda ceļu. Akmentiņš: Zobs rāda, zobs rāda… Oto: Pa šo ceļu!

    Lina: Tas nebija Akmentiņš. Tā biju es. Es salocīju karti laiviņā, un tā saplīsa.

    Oto: Laiviņā? No manas pirmās kartes?!

    Akmentiņš: …Vai tā vismaz peldēja?

    Lina: Uz stūra bija kristāls. Kā zobs.

    Oto: Zobs ir veco kalnraču zīme! Tas rāda ceļu.

    Akmentiņš: Zobs rāda, zobs rāda…

    Oto: Pa šo ceļu!

  7. Dziedošajā zālē Lina aizdedz laternu no spīdoša akmens, pie dīķa viņi atrod viņas laiviņu ar pazudušo kartes stūri, un pēc Akmentiņa šķaudiena pakustas mazas durtiņas. Lina: Akmens, kas spīd pats no sevis! Un vieta, kur neviens vēl nav bijis! Lina: Šeit neviens nav bijis… izņemot manu laiviņu. Oto: Mans stūris! Ar visām durtiņām. Akmentiņš: Hi-hi-APČĪ! …apčī… apčī… Oto: Durtiņas… pakustējās.

    Lina: Akmens, kas spīd pats no sevis! Un vieta, kur neviens vēl nav bijis!

    Lina: Šeit neviens nav bijis… izņemot manu laiviņu.

    Oto: Mans stūris! Ar visām durtiņām.

    Akmentiņš: Hi-hi-APČĪ!

    …apčī… apčī…

    Oto: Durtiņas… pakustējās.

  8. Paraugs — izdomāts bērns

    Parauga beigas

    Šīs bija pirmās 6 no 16 lappusēm. Visā grāmatā stāsts turpinās līdz pašām beigām.

Velc ar pirkstu, izpleties divus pirkstus, lai tuvinātu. „Tālāk” un „Atpakaļ” pārvietojas pa vienam kadram.

Ko izdomāja bērns

  1. Vēlēšanās

    „Es gribu aiziet tur, kur vēl neviens nav bijis, un atrast akmeni, kas spīd.“

    Bērni dodas ceļojumā „tur, kur vēl neviens nav bijis“, un meklē akmeni, kas spīd pats no sevis.

  2. Talants

    pamana katru sīkumu

    Lina kartē pamana sīkumu, kas vēlāk noder.

  3. Patīk

    papīra laiviņas un kakao

    Karte tiek salocīta par papīra laiviņu, un uz tās ir kakao pirkstu nospiedumi.

  4. Palīgs

    rūķis Olītis, kurš šķauda, kad smejas

    Olītis smejas, nošķaudās — un laterna nodziest.

  5. Draugs

    Oto, kartogrāfs

    Oto paņem līdzi ceļojumā savu pašu pirmo karti.

Ko pievienoja vecāks

Tēma
atzīt kļūdu
Piezīme
„Kad viņa kaut ko saplēš vai izlej, viņa to ātri paslēpj un izliekas, ka nekas nav noticis. Negribam viņu sodīt.“

Mājās nekas netiek saplēsts vai izliets — Lina pieļauj citu, mazu kļūdu tālu no mājām, ceļojumā.

Neviens stāstā mācību neizsaka skaļi — tā ir tajā, ko dara varoņi.

Parauga „Divas sekundes“ vāks (7–9 gadi)
7–9 gadi · komikss — lasa bērns

Divas sekundes

Ema lasa jūras straumes pēc burbulīšiem un grib plostu sacīkstēs pārspēt savu brālēnu Mato, lai iegūtu Lielās kartes gabalu. Aiz bākas ir Velna virpulis, kurp neviens vēl nav uzdrošinājies doties.

Šis paraugs pagaidām ir angļu valodā — runas burbuļi drīz tiks iztulkoti. Katras lapas teksts ir iztulkots zem attēla.

  • Stils: Tīrā līnija
  • Paraugs: vāks + 7 no 16 lappusēm
  • Varone: Ema, 8 gadi (izdomāta)
Lasīt paraugu

Tas pats stāsts, kur Ema ir varoņa draudzene

Paraugs — izdomāts bērns

  1. Vāks: Ema, kura pārvietojas ratiņkrēslā, stūrē plostu Burbulis un rāda uz burbuļiem ūdenī, Kubo pie masta smejas, turot buru virvi, papagailis Eho sēž uz savas laktiņas; tālu aizmugurē Maťo airē plostu Haizivs, un Kotva airē savu laivu pie sarkanbaltās bākas.

    Divas sekundes

    Grāmata Emai

  2. Rīta ostā Kotva rāda kartes gabalu sacīkšu uzvarētājam; brālēns Maťo lielās, un papagailis Eho atkārto pēdējo vārdu; Ema ratiņkrēslā nobrauc pa rampu līdz plostam Burbulis un kopā ar Kubo gatavojas blakus Maťo Haizivij. Pirātu sala. Reizi gadā bērni šeit sacenšas par Lielās kartes gabalu. Kotva: Kurš pirmais nozvanīs bojas zvanu pie bākas, tas dabūs šo gabalu. Maťo: Es uzvarēšu, māsīc. Kā vienmēr. Eho: …VIENMĒR! Ema: Eho atkārto pēdējo vārdu. Jebkuru vārdu. Eho: …VĀRDU! Kubo: Mezgli gatavi, kapteine. Ema: Tad paceliet buru! Kubo: Maťo airi ir divreiz lielāki. Ema: Bet mums ir burbuļi.

    Pirātu sala. Reizi gadā bērni šeit sacenšas par Lielās kartes gabalu.

    Kotva: Kurš pirmais nozvanīs bojas zvanu pie bākas, tas dabūs šo gabalu.

    Maťo: Es uzvarēšu, māsīc. Kā vienmēr.

    Eho: …VIENMĒR!

    Ema: Eho atkārto pēdējo vārdu. Jebkuru vārdu.

    Eho: …VĀRDU!

    Kubo: Mezgli gatavi, kapteine.

    Ema: Tad paceliet buru!

    Kubo: Maťo airi ir divreiz lielāki.

    Ema: Bet mums ir burbuļi.

  3. Sacīkstes sākas: Maťo spēcīgi airē un izvirzās vadībā, Ema pamana burbuļus, kas griežas pa kreisi, atrod straumi, un Burbulis apdzen Haizivi; aiz bākas mirgo Velna virpulis. TŪŪŪŪT! Maťo: Atā, gliemeži! Ema: Burbuļi griežas pa kreisi. Tur ir straume! Maťo: Ei! Tā ir krāpšanās! Eho: …KRĀPŠANĀS! Kubo: Straume nav krāpšanās. Tā ir par brīvu! Ema: Un aiz bākas ir pati ātrākā. Kubo: Tikai ne to, kapteine. Tā ir velnišķīga.

    TŪŪŪŪT!

    Maťo: Atā, gliemeži!

    Ema: Burbuļi griežas pa kreisi. Tur ir straume!

    Maťo: Ei! Tā ir krāpšanās!

    Eho: …KRĀPŠANĀS!

    Kubo: Straume nav krāpšanās. Tā ir par brīvu!

    Ema: Un aiz bākas ir pati ātrākā.

    Kubo: Tikai ne to, kapteine. Tā ir velnišķīga.

  4. Ema raugās uz Velna virpuli, un Burbulis ir priekšā par veselu plostu; Ema pagriežas, lai pakaitinātu Maťo, paraujot līdzi stūri, un Eho uzlec viņai uz galvas — plosts apiet boju no nepareizās puses. Ema: Velna virpulis. Neviens vēl nav uzdrošinājies tajā iebraukt. Kubo: Šodien mēs braucam uz boju, kapteine. Kubo: Mēs esam priekšā! Par veselu plostu! Ema: Maťo! Pasveicini zivis! Eho: …ZIVIS! ZIVIS! Ema: Eho! Stop! Eho: …STOP!

    Ema: Velna virpulis. Neviens vēl nav uzdrošinājies tajā iebraukt.

    Kubo: Šodien mēs braucam uz boju, kapteine.

    Kubo: Mēs esam priekšā! Par veselu plostu!

    Ema: Maťo! Pasveicini zivis!

    Eho: …ZIVIS! ZIVIS!

    Ema: Eho! Stop!

    Eho: …STOP!

  5. Maťo pirmais nozvana bojas zvanu, Ema divas sekundes pēc viņa; Ema klusē ar sažņaugtām dūrēm, tad vaino papagaili, un Eho ar spārnu rāda tieši uz viņu. DING! Maťo: Piiirmais! ding. Kotva: Maťo. Par divām sekundēm. Ema: Vainīgs ir papagailis! Eho: …PAPAGAILIS!

    DING!

    Maťo: Piiirmais!

    ding.

    Kotva: Maťo. Par divām sekundēm.

    Ema: Vainīgs ir papagailis!

    Eho: …PAPAGAILIS!

  6. Pie bākas Maťo saņem kartes gabalu, bet nemāk to izlasīt un lūdz Emai palīdzību; Ema atzīst, ka zaudēja, un apskatās; visi brauc ar liftu bākas sānos, Ema savā ratiņkrēslā, un no galerijas Ema pēc kartes apļiem atrod Velna virpuli. Maťo: Kas tie par gliemežiem? Kur ir dārgums? Maťo: …Ema? Tu proti lasīt straumes. Ema: Es zaudēju par divām sekundēm. Divām! Ema: …Parādi. Kotva: No augšas straumes redzēsiet. Ema: Pagriez to, Kubo. Bruņurupuča klints ir tur. Ema: Trīs apļi un viena gara slīdēšana… Velna virpulis! Maťo: Tur iekšā? …Es nebraukšu.

    Maťo: Kas tie par gliemežiem? Kur ir dārgums?

    Maťo: …Ema? Tu proti lasīt straumes.

    Ema: Es zaudēju par divām sekundēm. Divām!

    Ema: …Parādi.

    Kotva: No augšas straumes redzēsiet.

    Ema: Pagriez to, Kubo. Bruņurupuča klints ir tur.

    Ema: Trīs apļi un viena gara slīdēšana… Velna virpulis!

    Maťo: Tur iekšā? …Es nebraukšu.

  7. Ema nolemj braukt Velna virpulī un vilkt Maťo; brauciena laikā visi smejas, bet līkumā atraisās Maťo bantes mezgls; Ema pagriež plostu pret viņu, Kubo uzmet cilpu uz spuras, un Maťo airi izvelk viņus mierīgā ūdenī. Ema: Karte ved uz to pusi, tātad mēs braucam uz to pusi. Mēs tevi vilksim. Maťo: …Labi. Bet karti nesu es. Maťo: Es pazīstu mezglus. Bantes mezgls vienmēr tur. Kubo: …Vienmēr? Eho: …VIENMĒR! Ema: Tas ir tikai mazs virpulītis! Kubo: MAZS?! Maťo: Va-huuu! Ema: Ups. Tas ir lielāks, nekā domāju! Maťo: Bantes mezgls atraisījās! Ema: Griežos pret viņu! Kubo, cilpu! Kubo: Lūk, tas ir mezgls. Maťo: Un šie ir airi!

    Ema: Karte ved uz to pusi, tātad mēs braucam uz to pusi. Mēs tevi vilksim.

    Maťo: …Labi. Bet karti nesu es.

    Maťo: Es pazīstu mezglus. Bantes mezgls vienmēr tur.

    Kubo: …Vienmēr?

    Eho: …VIENMĒR!

    Ema: Tas ir tikai mazs virpulītis!

    Kubo: MAZS?!

    Maťo: Va-huuu!

    Ema: Ups. Tas ir lielāks, nekā domāju!

    Maťo: Bantes mezgls atraisījās!

    Ema: Griežos pret viņu! Kubo, cilpu!

    Kubo: Lūk, tas ir mezgls.

    Maťo: Un šie ir airi!

  8. Straume ienes viņus slēptā lagūnā ar vecu kuģa vraku; Ema ar āķi izvelk no lūkas lādi, Maťo tajā atrod otru kartes gabalu, un Ema ierosina revanšu; tad balss no vraka saka „Pasveicini zivis”. Kubo: Tā nav nevienā kartē. Ema: Tad uzzīmē to, Kubo! Maťo: Es netieku klāt! Ema: Kubo, āķi! Un turi mūs pie vraka. Ema: Nākamais ir pie Vaļu salas. Revanšs? Maťo: Revanšs! Eho: …REVANŠS! Balss no vraka: …Pasveicini zivis… Kubo: Tas… nebija Eho. Ema: To es kliedzu. Pie bojas.

    Kubo: Tā nav nevienā kartē.

    Ema: Tad uzzīmē to, Kubo!

    Maťo: Es netieku klāt!

    Ema: Kubo, āķi! Un turi mūs pie vraka.

    Ema: Nākamais ir pie Vaļu salas. Revanšs?

    Maťo: Revanšs!

    Eho: …REVANŠS!

    Balss no vraka: …Pasveicini zivis…

    Kubo: Tas… nebija Eho.

    Ema: To es kliedzu. Pie bojas.

  9. Paraugs — izdomāts bērns

    Parauga beigas

    Šīs bija pirmās 7 no 16 lappusēm. Visā grāmatā stāsts turpinās līdz pašām beigām.

Velc ar pirkstu, izpleties divus pirkstus, lai tuvinātu. „Tālāk” un „Atpakaļ” pārvietojas pa vienam kadram.

Ko izdomāja bērns

  1. Vēlēšanās

    „Es gribu sacensties ar brālēnu un aizburāt tur, kurp vēl neviens nav uzdrošinājies doties.“

    Ema sacenšas ar brālēnu Mato par Lielās kartes gabalu un raugās uz Velna virpuli, kurp neviens nav uzdrošinājies doties.

  2. Talants

    lasa jūras straumes pēc burbulīšiem ūdenī

    Jau sākumā viņa pamana, ka burbulīši griežas pa kreisi — tur iet straume.

  3. Palīgs

    papagailis, kas atkārto pēdējo vārdu

    Papagailis Eho atkārto pēdējo vārdu: „…VIENMĒR!“, „…KRĀPJ!“

  4. Izskats

    pārvietojas ratiņkrēslā ar tirkīzzilu rāmi, svītrains lakatiņš galvā

    Ema stūrē plostu no sava ratiņkrēsla. Ratiņkrēsls netiek pieminēts ne reizi — osta un plosts tam vienkārši ir pielāgoti.

  5. Pasaule un stils

    Pirātu sala, Tīrā līnija

    Osta, bāka un plosti, uzzīmēti skaidrā, tīrā līnijā.

Ko pievienoja vecāks

Tēma
zaudējumi un kļūdas
Piezīme
„Kad viņa zaudē kārtīs vai Ludo, viņa noslauka kauliņus no galda un saka, ka nekad vairs nespēlēs. Bez sodiem — gribam, lai viņa prot zaudēt un spēlēt tālāk.“

Stāstā nav ne kāršu, ne Ludo. Ema zaudē par divām sekundēm — un ko viņa dara tālāk, to parāda pati.

Neviens stāstā mācību neizsaka skaļi — tā ir tajā, ko dara varoņi.

Parauga „Divas sekundes“ vāks (7–9 gadi)
7–9 gadi · komikss — lasa bērns

Divas sekundes

Tas pats stāsts, cits varonis: Kubo sien mezglus un zīmē kartes, un kopā ar draudzeni Emu sacenšas ar Mato par Lielās kartes gabalu. Kādu dienu Ema grib izbraukt cauri Velna virpulim.

Šis paraugs pagaidām ir angļu valodā — runas burbuļi drīz tiks iztulkoti. Katras lapas teksts ir iztulkots zem attēla.

  • Stils: Tīrā līnija
  • Paraugs: vāks + 7 no 16 lappusēm
  • Varonis: Kubo, 8 gadi (izdomāts); viņa draudzene Ema pārvietojas ratiņkrēslā
Lasīt paraugu

Tas pats stāsts, kur Ema ir varone

Paraugs — izdomāts bērns

  1. Vāks: uz plakanā plosta Burbulis Kubo zaļā cepurē tur buru virvi un rāda uz priekšu; blakus viņam pie stūres Ema, kura pārvietojas ratiņkrēslā, rāda uz burbuļiem ūdenī, un papagailis Eho sēž uz savas laktiņas; tālumā Maťo airē plostu Haizivs, redzams Kotva savā airu laivā un bāka.

    Divas sekundes

    Grāmata Kubo

  2. Ostā Kotva rāda Lielās kartes gabalu tam, kurš pirmais nozvanīs bojas zvanu; Maťo lielās, un papagailis Eho atkārto pēdējo vārdu; Ema nobrauc pa rampu līdz plostam, Kubo paceļ buru, un Maťo uz Haizivs paceļ savus milzīgos airus. Pirātu sala. Reizi gadā bērni šeit sacenšas par Lielās kartes gabalu. Kotva: Kurš pirmais nozvanīs bojas zvanu pie bākas, tas dabūs šo gabalu. Maťo: Es uzvarēšu, māsīc. Kā vienmēr. Eho: …VIENMĒR! Ema: Eho atkārto pēdējo vārdu. Jebkuru vārdu. Eho: …VĀRDU! Kubo: Pacelt buru! Ema: Kapteini, straumes šodien burbuļo kā limonāde. Kubo: Maťo airi ir divreiz lielāki. Ema: Bet mums ir burbuļi.

    Pirātu sala. Reizi gadā bērni šeit sacenšas par Lielās kartes gabalu.

    Kotva: Kurš pirmais nozvanīs bojas zvanu pie bākas, tas dabūs šo gabalu.

    Maťo: Es uzvarēšu, māsīc. Kā vienmēr.

    Eho: …VIENMĒR!

    Ema: Eho atkārto pēdējo vārdu. Jebkuru vārdu.

    Eho: …VĀRDU!

    Kubo: Pacelt buru!

    Ema: Kapteini, straumes šodien burbuļo kā limonāde.

    Kubo: Maťo airi ir divreiz lielāki.

    Ema: Bet mums ir burbuļi.

  3. Sacīkstes sākas: Maťo aizairē, Ema pēc burbuļiem atrod straumi, un Burbulis apdzen Haizivi; Ema rāda uz ātrāko straumi aiz bākas, ko Kubo sauc par velnišķīgu. TŪŪŪŪT! Maťo: Atā, gliemeži! Ema: Burbuļi griežas pa kreisi. Kubo, tur ir straume! Maťo: Ei! Tā ir krāpšanās! Eho: …KRĀPŠANĀS! Kubo: Straume nav krāpšanās. Tā ir par brīvu! Ema: Un aiz bākas ir pati ātrākā. Kubo: Tikai ne to. Tā ir velnišķīga.

    TŪŪŪŪT!

    Maťo: Atā, gliemeži!

    Ema: Burbuļi griežas pa kreisi. Kubo, tur ir straume!

    Maťo: Ei! Tā ir krāpšanās!

    Eho: …KRĀPŠANĀS!

    Kubo: Straume nav krāpšanās. Tā ir par brīvu!

    Ema: Un aiz bākas ir pati ātrākā.

    Kubo: Tikai ne to. Tā ir velnišķīga.

  4. Ema grib kādreiz izbraukt cauri Velna virpulim; Burbulis ir priekšā, Kubo pagriežas, lai pakaitinātu Maťo, palaiž vaļā buru virvi, un Eho nolaižas viņam uz galvas, tāpēc plosts apiet boju no nepareizās puses. Ema: Velna virpulis. Kādreiz es tam izbraukšu cauri. Neviens vēl nav uzdrošinājies. Kubo: Šodien mēs braucam uz boju. Kubo: Mēs esam priekšā! Par veselu plostu! Kubo: Maťo! Pasveicini zivis! Eho: …ZIVIS! ZIVIS! Ema: Kubo! Bura! Kubo: Eho! Stop! Eho: …STOP!

    Ema: Velna virpulis. Kādreiz es tam izbraukšu cauri. Neviens vēl nav uzdrošinājies.

    Kubo: Šodien mēs braucam uz boju.

    Kubo: Mēs esam priekšā! Par veselu plostu!

    Kubo: Maťo! Pasveicini zivis!

    Eho: …ZIVIS! ZIVIS!

    Ema: Kubo! Bura!

    Kubo: Eho! Stop!

    Eho: …STOP!

  5. Maťo pirmais nozvana zvanu, Kubo divas sekundes pēc viņa; Kubo nosarkst no dusmām un vaino papagaili, un Eho ar spārnu rāda tieši atpakaļ uz viņu. DING! Maťo: Piiirmais! ding. Kotva: Maťo. Par divām sekundēm. Kubo: Vainīgs ir tavs papagailis! Eho: …PAPAGAILIS!

    DING!

    Maťo: Piiirmais!

    ding.

    Kotva: Maťo. Par divām sekundēm.

    Kubo: Vainīgs ir tavs papagailis!

    Eho: …PAPAGAILIS!

  6. Maťo saņem kartes gabalu, bet nemāk to izlasīt un lūdz Kubo; Kubo izpūš elpu, viņi brauc ar liftu augšā bākā, un Kubo pagriež karti pēc Bruņurupuča klints — maršruts ved cauri Velna virpulim. Maťo: Kas tie par gliemežiem? Kur ir dārgums? Ema: Ja tie ir gliemeži, tad ļoti ātri. Maťo: …Kubo? Tu taču zīmē kartes? Kubo: Mēs zaudējām par divām sekundēm. Divām! Kubo: …Parādi. Ema: Tās ir straumes. Bet kuras? Jūra ir to pilna. Kotva: No augšas straumes redzēsiet. Kubo: Bruņurupuča klints ir tur. Tātad karte ir jāpagriež tā! Ema: Trīs apļi un viena gara slīdēšana… Velna virpulis! Maťo: Tur iekšā? …Es nebraukšu.

    Maťo: Kas tie par gliemežiem? Kur ir dārgums?

    Ema: Ja tie ir gliemeži, tad ļoti ātri.

    Maťo: …Kubo? Tu taču zīmē kartes?

    Kubo: Mēs zaudējām par divām sekundēm. Divām!

    Kubo: …Parādi.

    Ema: Tās ir straumes. Bet kuras? Jūra ir to pilna.

    Kotva: No augšas straumes redzēsiet.

    Kubo: Bruņurupuča klints ir tur. Tātad karte ir jāpagriež tā!

    Ema: Trīs apļi un viena gara slīdēšana… Velna virpulis!

    Maťo: Tur iekšā? …Es nebraukšu.

  7. Kubo pārzīmē maršrutu savā burtnīcā, steigā paķer Emas ratiņkrēslu, un Ema viņam saka, ka viņš ir plosta kapteinis, nevis viņas riteņu; Velna virpulī atraisās Maťo bantes mezgls, Kubo uzmet cilpu, un Maťo spēcīgi airē. Kubo: Karte ved uz to pusi, tātad mēs braucam uz to pusi. Maťo, mēs tevi vilksim. Maťo: …Labi. Karti nesu es. Un virvi sienu ar bantes mezglu. Ema: Beidzot Velna virpulis! Kubo: Ātri, kamēr Maťo nav pārdomājis! Ema: Kubo, tu esi plosta kapteinis. Nevis manu riteņu. Kubo: Sekojam maršrutam! Pie klints pa labi! Ema: Skaidrs! Tas ir tikai mazs virpulītis! Maťo: Va-huuu! Ema: Ups, pārāk strauji! Griežos pret viņu! Maťo: Bantes mezgls atraisījās! Kubo: Uzmetīšu cilpu! Kubo: Lūk, tas ir mezgls. Maťo: Un šie ir airi!

    Kubo: Karte ved uz to pusi, tātad mēs braucam uz to pusi. Maťo, mēs tevi vilksim.

    Maťo: …Labi. Karti nesu es. Un virvi sienu ar bantes mezglu.

    Ema: Beidzot Velna virpulis!

    Kubo: Ātri, kamēr Maťo nav pārdomājis!

    Ema: Kubo, tu esi plosta kapteinis. Nevis manu riteņu.

    Kubo: Sekojam maršrutam! Pie klints pa labi!

    Ema: Skaidrs! Tas ir tikai mazs virpulītis!

    Maťo: Va-huuu!

    Ema: Ups, pārāk strauji! Griežos pret viņu!

    Maťo: Bantes mezgls atraisījās!

    Kubo: Uzmetīšu cilpu!

    Kubo: Lūk, tas ir mezgls.

    Maťo: Un šie ir airi!

  8. Aiz virpuļa viņi atrod vraku, kas nav nevienā kartē; Ema ar āķi izvelk lādi ar nākamo kartes gabalu, un Maťo un Kubo vienojas par revanšu; no vraka atskan balss: „Pasveicini zivis”. Kubo: Tā nav nevienā kartē. Es to zīmēju! Ema: Zīmē ātri. Paisums negaidīs. Maťo: Es netieku klāt! Ema: Kubo, āķi! Un turi mūs pie vraka. Kubo: Nākamais ir pie Vaļu salas. Revanšs? Maťo: Revanšs! Eho: …REVANŠS! Balss no vraka: …Pasveicini zivis… Ema: Tas… nebija Eho. Kubo: To es kliedzu. Pie bojas.

    Kubo: Tā nav nevienā kartē. Es to zīmēju!

    Ema: Zīmē ātri. Paisums negaidīs.

    Maťo: Es netieku klāt!

    Ema: Kubo, āķi! Un turi mūs pie vraka.

    Kubo: Nākamais ir pie Vaļu salas. Revanšs?

    Maťo: Revanšs!

    Eho: …REVANŠS!

    Balss no vraka: …Pasveicini zivis…

    Ema: Tas… nebija Eho.

    Kubo: To es kliedzu. Pie bojas.

  9. Paraugs — izdomāts bērns

    Parauga beigas

    Šīs bija pirmās 7 no 16 lappusēm. Visā grāmatā stāsts turpinās līdz pašām beigām.

Velc ar pirkstu, izpleties divus pirkstus, lai tuvinātu. „Tālāk” un „Atpakaļ” pārvietojas pa vienam kadram.

Ko izdomāja bērns

  1. Talants

    ātri sien mezglus un zīmē kartes

    Kubo sien plosta mezglus un pārzīmē maršrutu savā burtnīcā.

  2. Pasaule

    papagailis, kas atkārto pēdējo vārdu · plostu sacīkstes

    Papagailis Eho atkārto pēdējo vārdu, un bērni sacenšas ar plostiem par Lielās kartes gabalu.

  3. Pasaule un stils

    Pirātu sala, Tīrā līnija

    Osta, bāka un plosti, uzzīmēti skaidrā, tīrā līnijā.

Ko pievienoja vecāks

Tēma
zaudējumi un kļūdas · draudzene, kas pārvietojas ratiņkrēslā
Piezīme
„Kad viņš zaudē futbolā vai spēlē, viņš raud un saka, ka nekad vairs to nespēlēs. Bez sodiem — gribam, lai viņš prot zaudēt un spēlēt tālāk.“ Un stāstā: draudzene, kas pārvietojas ratiņkrēslā.

Stāstā nav futbola. Kubo zaudē par divām sekundēm. Ema ir draudzene ar savu mērķi — neviens netaisa lielu lietu no ratiņkrēsla, un, kad Kubo steigā to sagrābj, Ema pasaka vienu teikumu.

Neviens stāstā mācību neizsaka skaļi — tā ir tajā, ko dara varoņi.

Parauga „Magnēts“ vāks (9–11 gadi)
9–11 gadi · komikss — lasa bērns

Magnēts

Tobi no rezervistu soliņa un jauna meitene, kas saprot baložus, dzenas pakaļ robotam, kurš pilsētu „labo“ ar līmi — lai iegūtu vietu varoņu komandā.

Šis paraugs pagaidām ir angļu valodā — runas burbuļi drīz tiks iztulkoti. Katras lapas teksts ir iztulkots zem attēla.

  • Stils: Supervaroņi
  • Paraugs: vāks + 8 no 16 lappusēm
  • Varonis: Tobi, 10 gadi (izdomāts)
Lasīt paraugu

Paraugs — izdomāts bērns

  1. Vāks: Tobi rūtainas segas apmetnī un peldbrillēs ar magnētu velk pa gaisu karotīšu rindu, blakus skeptiskā Lota dzeltenā lietusmētelī ar balodi uz galvas, aiz viņiem Signāla tornis un mazais, apaļais robots Līmītis.

    Magnēts

    Grāmata Tobi

  2. Uz bāzes jumta Tobi ar magnētu velk septiņas karotītes; Torņa sargs saka, ka robots Līmītis salīmē pilsētu un kurš to atvedīs atpakaļ, tas pievienosies komandai Signāls; Tobi jāiet ar jaunpienācēju Lotu, kurai uz galvas sēž balodis Kū-Kū. Varoņu pilsēta. Katram bērnam šeit ir viens spēks. Tobi spēks ir magnēts. Tobi: Septiņas karotītes uzreiz. Jauns rekords! Torņa sargs: Profesora Ķibeļa robots Līmītis ir aizbēdzis. Tas salīmē pilsētu. Torņa sargs: Kurš to atvedīs atpakaļ līdz saulrietam, tas pievienosies komandai Signāls. Tobi: Beidzot. Divi gadi uz soliņa. Torņa sargs: Tu iesi ar Lotu. Viņa ir jauna. Lota: Čau. Šis ir Kū-Kū. Viņš saka, ka tev ir dīvainas brilles. Tobi (domā): Lieliski. Jaunā un balodis.

    Varoņu pilsēta. Katram bērnam šeit ir viens spēks. Tobi spēks ir magnēts.

    Tobi: Septiņas karotītes uzreiz. Jauns rekords!

    Torņa sargs: Profesora Ķibeļa robots Līmītis ir aizbēdzis. Tas salīmē pilsētu.

    Torņa sargs: Kurš to atvedīs atpakaļ līdz saulrietam, tas pievienosies komandai Signāls.

    Tobi: Beidzot. Divi gadi uz soliņa.

    Torņa sargs: Tu iesi ar Lotu. Viņa ir jauna.

    Lota: Čau. Šis ir Kū-Kū. Viņš saka, ka tev ir dīvainas brilles.

    Tobi (domā): Lieliski. Jaunā un balodis.

  3. Parkā, kas pilns ar līmes labojumiem, Tobi ar magnētu velk Līmīti, bet robots pielīp pie laternas staba, un Tobi slīd tieši pret to; Līmītis aizbēg, un garām ar tauriņu tīkliņu skrien Profesors Ķibelis. Lota: Kū-Kū saka, ka Līmītis ir aiz strūklakas. Tobi: Zinu. Es to redzu. Tobi: Tas ir no metāla. Viens rāviens, un tas ir mans. ŠŅAKST! Lota: Tobi, tu lido pret to! Profesors Ķibelis: Līmīt! Stāt! Piedodiet, bērni! Tobi: To es zināju. Nu… gandrīz.

    Lota: Kū-Kū saka, ka Līmītis ir aiz strūklakas.

    Tobi: Zinu. Es to redzu.

    Tobi: Tas ir no metāla. Viens rāviens, un tas ir mans.

    ŠŅAKST!

    Lota: Tobi, tu lido pret to!

    Profesors Ķibelis: Līmīt! Stāt! Piedodiet, bērni!

    Tobi: To es zināju. Nu… gandrīz.

  4. Tirgū Lota klausās baložos: Līmītis neko nelauž, tas visu labo; no Tobi dusmām karotītes trīc; Lota baidās, ka viņu sūtīs mājās; Kū-Kū parāda lipīgas pēdas uz laukumu. Lota: Baloži saka, ka Līmītis neko nelauž. Tas visu labo. Tobi: Ar līmi? Visu pilsētu? Lota: Tavas karotītes trīc. Tobi: Tās nav manas karotītes! Lota: Ja mēs to nenoķersim, mani sūtīs mājās. Šī ir mana pirmā diena. Tobi: Mani nekur nesūtīs. Es tikai sēžu. Lota: Laukums! Tobi: Nāc!

    Lota: Baloži saka, ka Līmītis neko nelauž. Tas visu labo.

    Tobi: Ar līmi? Visu pilsētu?

    Lota: Tavas karotītes trīc.

    Tobi: Tās nav manas karotītes!

    Lota: Ja mēs to nenoķersim, mani sūtīs mājās. Šī ir mana pirmā diena.

    Tobi: Mani nekur nesūtīs. Es tikai sēžu.

    Lota: Laukums!

    Tobi: Nāc!

  5. Laukumā Tobi rūpīgi tēmē uz Līmīša riteni, bet garām aizlido baloži, un Līmītis aizbēg uz torņa pusi; Ķibelis ar tīkliņu noķer tikai pats savu cepuri; sarkanais Tobi uzkliedz Lotai, un viss metāliskais ap viņu trīc. Tobi: Tagad. Tikai riteni. Lēnām… Lota: Tobi, pagaidi! Baloži zina, kurp tas dodas! Profesors Ķibelis: Atkal garām! Tobi: Tu visu sabojāji!

    Tobi: Tagad. Tikai riteni. Lēnām…

    Lota: Tobi, pagaidi! Baloži zina, kurp tas dodas!

    Profesors Ķibelis: Atkal garām!

    Tobi: Tu visu sabojāji!

  6. Tobi magnēts eksplodē, un pie viņa lido pannas, velosipēdi, pastkastīte un ratiņi; no lielās metāla kaudzes izspraucas tikai botas purngals; kaudzes iekšā Tobi sēž ar pannu uz galvas, un uz viņa delnas trīc karotīte. ŽVAKS-BLAKŠ-DZIŅ! Lota: …Tobi? Balss no kaudzes: Man viss kārtībā. Laikam. Lota: Kū-Kū jautā, vai tu gribi vīnogu. Tobi: Lieliski. Vēl arī panna.

    ŽVAKS-BLAKŠ-DZIŅ!

    Lota: …Tobi?

    Balss no kaudzes: Man viss kārtībā. Laikam.

    Lota: Kū-Kū jautā, vai tu gribi vīnogu.

    Tobi: Lieliski. Vēl arī panna.

  7. Tobi izmēģina eksperimentu: kad viņš sarauc pieri, karotīte trīc stiprāk, kad lēnām izelpo, tā nokrīt; kaudze izjūk, Tobi visu noliek atpakaļ un uz ietves malas atvainojas Lotai; viņa saka, ka Līmītis dodas uz torni. Tobi: Pirmais eksperiments: domāju par baložiem. Tobi: Otrais eksperiments: nedomāju par baložiem. Lota: Ko tu tur dari? Tobi: Zinātni. Maiznieks: Mana panna! Tobi: Panna — tur. Velosipēds — tur. Tobi: Piedod. Es neklausījos. Kurp dodas Līmītis? Lota: Augšā tornī. Baloži saka, ka tas grib salabot Signālu.

    Tobi: Pirmais eksperiments: domāju par baložiem.

    Tobi: Otrais eksperiments: nedomāju par baložiem.

    Lota: Ko tu tur dari?

    Tobi: Zinātni.

    Maiznieks: Mana panna!

    Tobi: Panna — tur. Velosipēds — tur.

    Tobi: Piedod. Es neklausījos. Kurp dodas Līmītis?

    Lota: Augšā tornī. Baloži saka, ka tas grib salabot Signālu.

  8. Saulrietā tornī Līmītis smērē līmi pa Signālu; tas apšļāc Tobi brilles, Signāla rāmis sasveras, un Tobi lēnām atver dūri; tad viņš ar magnētu uzmanīgi izvelk Līmīša līmes tvertni, Ķibelis pieskrūvē otu, un Signāls atkal spīd. Profesors Ķibelis: Līmīt, nē! Līme nespīd! Līmītis: Pī-pī! ČĪĪĪKST! Lota: Tobi! Signāls! Tobi: Tikai tvertni. Lēnām un mierīgi. Līmītis: Pī? Profesors Ķibelis: Lūk. Ota. Un vairs nekādu spožu ideju, Līmīt. Lota: Kū-Kū saka, ka viņam patīk.

    Profesors Ķibelis: Līmīt, nē! Līme nespīd!

    Līmītis: Pī-pī!

    ČĪĪĪKST!

    Lota: Tobi! Signāls!

    Tobi: Tikai tvertni. Lēnām un mierīgi.

    Līmītis: Pī?

    Profesors Ķibelis: Lūk. Ota. Un vairs nekādu spožu ideju, Līmīt.

    Lota: Kū-Kū saka, ka viņam patīk.

  9. Torņa sargs uzņem Tobi un Lotu komandā uz pārbaudes laiku, un pirmais uzdevums ir atlīmēt visu pilsētu; tajā vakarā zem ielu laternām visi atlīmē lietas, un Signāls pēkšņi iemirgojas pret salu upē. Torņa sargs: Robots ir atpakaļ, un Signāls spīd. Kurš to izdarīja? Tobi: Baloži zināja, kurp tas dodas. Lota: Un viņš zināja, ko izvilkt. Torņa sargs: Jūs esat komandā. Tikai uz pārbaudes laiku. Abi. Torņa sargs: Pirmais uzdevums ir tur lejā. Torņa sargs: Atlīmējiet visu pilsētu. Tobi: …Visu? Līmītis: Pī! Lota: Kū-Kū saka, ka Signāls sauc salu. Tobi: Salu? Tur neviens nedzīvo. Turpinājums sekos: Signāls no salas

    Torņa sargs: Robots ir atpakaļ, un Signāls spīd. Kurš to izdarīja?

    Tobi: Baloži zināja, kurp tas dodas.

    Lota: Un viņš zināja, ko izvilkt.

    Torņa sargs: Jūs esat komandā. Tikai uz pārbaudes laiku. Abi.

    Torņa sargs: Pirmais uzdevums ir tur lejā.

    Torņa sargs: Atlīmējiet visu pilsētu.

    Tobi: …Visu?

    Līmītis: Pī!

    Lota: Kū-Kū saka, ka Signāls sauc salu.

    Tobi: Salu? Tur neviens nedzīvo.

    Turpinājums sekos: Signāls no salas

  10. Paraugs — izdomāts bērns

    Parauga beigas

    Šīs bija pirmās 8 no 16 lappusēm. Visā grāmatā stāsts turpinās līdz pašām beigām.

Velc ar pirkstu, izpleties divus pirkstus, lai tuvinātu. „Tālāk” un „Atpakaļ” pārvietojas pa vienam kadram.

Ko izdomāja bērns

  1. Spēja

    magnēts, kas pievelk metāla lietas

    Tobi trenē savu magnētu uz karotēm un ar to dzenā robotu.

  2. Vēlēšanās

    „Es gribu tikt varoņu komandā un noķert robotu, kas taisa nekārtību.“

    Kas līdz saulrietam atvedīs atpakaļ robotu Līmīti, tas tiks komandā Signāls.

  3. Izskats

    rūtaina segas kaprāze un peldbrilles

    Tieši tā viņš ir uzzīmēts Supervaroņu stilā.

  4. Talants

    mīl eksperimentus

    Svarīgā brīdī Tobi veic eksperimentu.

  5. Draugs

    Lota, kas saprot baložus

    Lota un balodis Gugū zina vairāk, nekā Tobi gaida.

Ko pievienoja vecāks

Tēma
dusmas un nomierināšanās
Piezīme
„Kad viņam kaut kas neizdodas, viņš uzsprāgst, kliedz un met ar lietām. Pēc tam viņam ir žēl. Ne sodu — gribam, lai viņš zina, ko ar to darīt.“

Stāstā Tobi nemet ar lietām mājās un nezaudē spēlē — viss notiek, dzenoties pakaļ robotam Varoņu pilsētā.

Neviens stāstā mācību neizsaka skaļi — tā ir tajā, ko dara varoņi.

Parauga „Noslēpumu nakts“ vāks (12–14 gadi)
12–14 gadi · komikss — lasa bērns

Noslēpumu nakts

Klāra var atšifrēt jebkuru šifru un grib uzvarēt ielu mīklu spēlē — bet mīklas ir atkarīgas no lietām, ko zina tikai vietējie.

Šis paraugs pagaidām ir angļu valodā — runas burbuļi drīz tiks iztulkoti. Katras lapas teksts ir iztulkots zem attēla.

  • Stils: Anime
  • Paraugs: vāks + 8 no 16 lappusēm
  • Varone: Klāra, 13 gadi (izdomāta)
Lasīt paraugu

Paraugs — izdomāts bērns

  1. Vāks: vakara iela daudzdzīvokļu māju rajonā ar laternām un mirdzošu maiznīcu; priekšā Klāra ar burtnīcu un austiņām ap kaklu, viņas brālis Vilko ar rotaļu kāmi, aiz viņiem Dāvids un Ivka.

    Noslēpumu nakts

    Grāmata Klārai

  2. Komandas pulcējas pie maiznīcas, Lienkas kundze uz kāpnēm tur četras aploksnes, Klāra piesakās ar brāli un rotaļlietu, blakus Dāvids un Ivka. Rudens brīvdienas pie vecmāmiņas. Septiņas dienas. Viena maiznīca. Un brālis. Lienkas kundze: Četras aploksnes. Pēdējā ir parole man. Bez paroles nav finiša. Lienkas kundze: Kurš pirmais atgriezīsies līdz astoņiem, tā vārds būs uz Noslēpumu dēļa. Klāra: Komanda: es, mans brālis un Gustāvs. Lienkas kundze: Mīkstā rotaļlieta skaitās kā puse. Dāvids: Mēs arī esam divi. Rišo ir pie vecmāmiņas. Mēs jūs tik un tā uzvarēsim. Lienkas kundze: Tikai šovakar pietiks ar diviem. Arī ar divarpus.

    Rudens brīvdienas pie vecmāmiņas. Septiņas dienas. Viena maiznīca. Un brālis.

    Lienkas kundze: Četras aploksnes. Pēdējā ir parole man. Bez paroles nav finiša.

    Lienkas kundze: Kurš pirmais atgriezīsies līdz astoņiem, tā vārds būs uz Noslēpumu dēļa.

    Klāra: Komanda: es, mans brālis un Gustāvs.

    Lienkas kundze: Mīkstā rotaļlieta skaitās kā puse.

    Dāvids: Mēs arī esam divi. Rišo ir pie vecmāmiņas. Mēs jūs tik un tā uzvarēsim.

    Lienkas kundze: Tikai šovakar pietiks ar diviem. Arī ar divarpus.

  3. Komandas atver pirmo aploksni ar šifru, Klāra uz maiznīcas kāpnēm to ātri atšifrē un aizskrien ar Vilko; pieturā viņa saņem otro aploksni. EXVVWRS Dāvids: Kas tas ir? Drukas kļūdas? Klāra: Nobīde par vienu… muļķības. Par trim… Autobusa pietura. Vilko: Tu esi kā dators. Viens–nulle viesiem. Klāra: „Ej pie Laika sarga.” Kas ir Laika sargs? Vilko: Vecmāmiņas modinātājs?

    EXVVWRS

    Dāvids: Kas tas ir? Drukas kļūdas?

    Klāra: Nobīde par vienu… muļķības. Par trim… Autobusa pietura.

    Vilko: Tu esi kā dators.

    Viens–nulle viesiem.

    Klāra: „Ej pie Laika sarga.” Kas ir Laika sargs?

    Vilko: Vecmāmiņas modinātājs?

  4. Klāra meklē telefonā, tad viņa ar Vilko slepus seko Dāvidam un Ivkai līdz Laika sarga statujai; Vilko rotaļlieta iepīkstas, un abi pagriežas. Internets par Laika sargu neko nezina. Internets šeit nekad nav bijis. Ivka: Sargs ir statuja pie skolas. To visi zina. Dāvids: Es to zināju pirmais. Ivka: Tu vienmēr esi pirmais. Vilko: Mēs esam spiegi? Klāra: Mēs esam tūristi. PĪKST! Dāvids: Jūs mums sekojat? Klāra: Es? Es vedu pastaigā savu kāmi.

    Internets par Laika sargu neko nezina. Internets šeit nekad nav bijis.

    Ivka: Sargs ir statuja pie skolas. To visi zina.

    Dāvids: Es to zināju pirmais.

    Ivka: Tu vienmēr esi pirmais.

    Vilko: Mēs esam spiegi?

    Klāra: Mēs esam tūristi.

    PĪKST!

    Dāvids: Jūs mums sekojat?

    Klāra: Es? Es vedu pastaigā savu kāmi.

  5. Pie statujas abas komandas saņem trešo aploksni ar simbolu šifru, viņi izšķiras, un Klāra to atšifrē uz soliņa zem laternas. (simbolu šifrs) (simbolu šifrs) (simbolu šifrs) ▲=U ●=N ■=D ◆=E ★=R ✚=T ▼=H ◐=B ♥=C ♣=O ♠=I ☾=L ✿=W ▶=K ◀=G ✖=S Ivka: Šos simbolus es nepazīstu. Klāra (domā): Es pazīstu. Dāvids: Mēs tiksim galā paši. Klāra: Es arī. Vilko: Atā! Klāra: „Zem soliņa uz kalna, no kura ziemā ar ragaviņām brauc viss kvartāls.” Klāra: …Lieliski. Kurš kalns?

    (simbolu šifrs)

    (simbolu šifrs)

    (simbolu šifrs)

    ▲=U ●=N ■=D ◆=E ★=R ✚=T ▼=H ◐=B ♥=C ♣=O ♠=I ☾=L ✿=W ▶=K ◀=G ✖=S

    Ivka: Šos simbolus es nepazīstu.

    Klāra (domā): Es pazīstu.

    Dāvids: Mēs tiksim galā paši.

    Klāra: Es arī.

    Vilko: Atā!

    Klāra: „Zem soliņa uz kalna, no kura ziemā ar ragaviņām brauc viss kvartāls.”

    Klāra: …Lieliski. Kurš kalns?

  6. Klāra sēž uz soliņa, Vilko guļ viņai uz pleca, aiz rajona trīs kalni; pāri ielai Dāvids un Ivka min pār savu lapu. Klāra pamodina Vilko un pieceļas. (simbolu šifrs) ▲=U ●=N ■=D ◆=E ★=R ✚=T ▼=H ◐=B ♥=C ♣=O ♠=I ☾=L ✿=W ▶=K ◀=G ✖=S ZEM SOLIŅA UZ KALNA, NO KURA ZIEMĀ AR RAGAVIŅĀM BRAUC VISS KVARTĀLS 7:31. Ziņa saņemta. Kalni ir trīs. Ivka: Pie garāžām? Parkā? Pie ūdenstorņa? Dāvids: Varbūt tā ir karte. Vai pica. Klāra: Celies. Iesim kādam iejaukties.

    (simbolu šifrs)

    ▲=U ●=N ■=D ◆=E ★=R ✚=T ▼=H ◐=B ♥=C ♣=O ♠=I ☾=L ✿=W ▶=K ◀=G ✖=S

    ZEM SOLIŅA UZ KALNA, NO KURA ZIEMĀ AR RAGAVIŅĀM BRAUC VISS KVARTĀLS

    7:31. Ziņa saņemta. Kalni ir trīs.

    Ivka: Pie garāžām? Parkā? Pie ūdenstorņa?

    Dāvids: Varbūt tā ir karte. Vai pica.

    Klāra: Celies. Iesim kādam iejaukties.

  7. Klāra pieiet pie Dāvida un Ivkas un pasniedz viņiem savu burtnīcu; viņi piekrīt, un visi četri skrien pa taku zem laternām. ▲=U ●=N ■=D ◆=E ★=R ✚=T ▼=H ◐=B ♥=C ♣=O ♠=I ☾=L ✿=W ▶=K ◀=G ✖=S ZEM SOLIŅA UZ KALNA, NO KURA ZIEMĀ AR RAGAVIŅĀM BRAUC VISS KVARTĀLS (simbolu šifrs) Klāra: Es zinu, kas tur rakstīts. Jūs zināt, kurš kalns. Dāvids: Un kāpēc mums būtu jādalās? Klāra: Tāpēc, ka man ir puse, jums ir puse, un Gustāvs ir puse. Un jūs to turējāt šķērsām. Ivka: Viss kvartāls brauc tikai no viena. Ragaviņu kalns, aiz garāžām. Dāvids: Labi. Bet kapteinis esmu es. Klāra: Protams, kapteini. Vilko: Esmu izsalcis.

    ▲=U ●=N ■=D ◆=E ★=R ✚=T ▼=H ◐=B ♥=C ♣=O ♠=I ☾=L ✿=W ▶=K ◀=G ✖=S

    ZEM SOLIŅA UZ KALNA, NO KURA ZIEMĀ AR RAGAVIŅĀM BRAUC VISS KVARTĀLS

    (simbolu šifrs)

    Klāra: Es zinu, kas tur rakstīts. Jūs zināt, kurš kalns.

    Dāvids: Un kāpēc mums būtu jādalās?

    Klāra: Tāpēc, ka man ir puse, jums ir puse, un Gustāvs ir puse. Un jūs to turējāt šķērsām.

    Ivka: Viss kvartāls brauc tikai no viena. Ragaviņu kalns, aiz garāžām.

    Dāvids: Labi. Bet kapteinis esmu es.

    Klāra: Protams, kapteini.

    Vilko: Esmu izsalcis.

  8. Uz kalna aiz garāžām Ivka no soliņa apakšas izvelk kārbiņu ar paroli; Dāvids pa ceļam to atšifrē pats un nosauc Lienkas kundzei tieši pirms astoņiem. PXIILQ PXIILQ PXIILQ Ivka: Vienreiz es pirmā! Dāvids: Kapteinis atšifrē paroli. Pa ceļam. Klāra: Dod šurp! Dāvids: Kapteinis! …Ir! Virtulis! Dāvids: Parole: virtulis! Lienkas kundze: Nē. 7:59.

    PXIILQ

    PXIILQ

    PXIILQ

    Ivka: Vienreiz es pirmā!

    Dāvids: Kapteinis atšifrē paroli. Pa ceļam.

    Klāra: Dod šurp!

    Dāvids: Kapteinis! …Ir! Virtulis!

    Dāvids: Parole: virtulis!

    Lienkas kundze: Nē.

    7:59.

  9. Dvīņi iebrāžas maiznīcā, visi smejas, Ivka pastumj Klārai čiekuru; pie vecmāmiņas Klāra atver savu koferi, un no rīta pieturā viņi atrod punktu uzlīmi. Dvīņi: Mafins! Lienkas kundze: Pareizi! Pirmie. Klāra: …Mafins. Lienkas kundze: Arī pareizi. Otrā vieta. Dāvids: Kapteiņa vaina. Vilko: Es arī būtu teicis virtulis. Ivka: Nāksi rīt ar mums? Piektdien iepazīsies ar Rišo. Klāra: Rīt. Varbūt. Ivka: Šis nav no Lienkas kundzes. Klāra: Tad tas ir mūsējais. Turpinājums sekos: Kurš līmē punktus?

    Dvīņi: Mafins!

    Lienkas kundze: Pareizi! Pirmie.

    Klāra: …Mafins.

    Lienkas kundze: Arī pareizi. Otrā vieta.

    Dāvids: Kapteiņa vaina.

    Vilko: Es arī būtu teicis virtulis.

    Ivka: Nāksi rīt ar mums? Piektdien iepazīsies ar Rišo.

    Klāra: Rīt. Varbūt.

    Ivka: Šis nav no Lienkas kundzes.

    Klāra: Tad tas ir mūsējais.

    Turpinājums sekos: Kurš līmē punktus?

  10. Paraugs — izdomāts bērns

    Parauga beigas

    Šīs bija pirmās 8 no 16 lappusēm. Visā grāmatā stāsts turpinās līdz pašām beigām.

Velc ar pirkstu, izpleties divus pirkstus, lai tuvinātu. „Tālāk” un „Atpakaļ” pārvietojas pa vienam kadram.

Ko izdomāja bērns

  1. Talants

    var atšifrēt jebkuru šifru

    Spēlē ir četras aploksnes ar šifriem, un lasītāji tos var atšifrēt kopā ar Klāru.

  2. Raksturs

    mazliet ironiska

    „Es? Es vedu pastaigāties savu kāmi.“

  3. Ģimene

    brālis Vilko un Gustavs, rotaļu kāmis

    „Komanda: es, brālis un Gustavs.“ — „Mīkstā rotaļlieta skaitās par pusi.“

  4. Vēlēšanās

    „Gribu stāstu ar noslēpumu un kādu, kas ir ļoti labs šifros. Un lai nav kringe.“

    Mīklu nakts: ielu spēle ar šifriem, finišs maiznīcā līdz astoņiem.

  5. Pasaule un stils

    Mūsu iela, anime

    Parasts daudzdzīvokļu māju rajons vakarā, uzzīmēts kā anime.

Ko pievienoja vecāks

Tēma
draugi: kā pievienoties
Piezīme
„Kopš pārcēlāmies, viņa ir noslēgusies, saka, ka viņai te neviens nav vajadzīgs un ka mēs tāpat kādreiz pārcelsimies atpakaļ. Nespiediet viņu, bet lai viņa redz, ka var spert pirmo soli.“

Stāstā nav pārcelšanās — Klāra ir pie vecmāmiņas tikai uz nedēļu, un vietējie bērni zina lietas, ko viņa nezina.

Neviens stāstā mācību neizsaka skaļi — tā ir tajā, ko dara varoņi.

Par paraugiem

Personalizētu grāmatu sākuma lapas tieši tādas, kādas tās saņem ģimene: bilžu grāmata 4–5 gadu vecumam un komiksi 6–8, 7–9, 9–11 un 12–14 gadiem, katrs citā zīmēšanas stilā. Stāsts 7–9 gadu vecumam te ir divreiz: vienreiz varone ir Ema, kas pārvietojas ratiņkrēslā, otrreiz Ema ir varoņa draudzene. Bērni paraugos ir izdomāti — pieteikumu, scenāriju, zīmējumus un pārbaudes veicām ar tādu pašu procesu kā īstam pasūtījumam. Visā grāmatā ir vairāk lapu: stāsts par 9,90 € (1 stāsts · 16 lappuses) vai vesels piedzīvojums par 24,90 € (3 stāsti · 48 lappuses) — kā bilžu grāmata vai komikss.

  • Bērni paraugos ir izdomāti — neviena īsta bērna, nevienas fotogrāfijas.
  • Zīmē MI, katru lapu pārbaudīja cilvēks.
  • Paraugs ir grāmatas sākums; visai grāmatai ir sākums un beigas.

Šādu grāmatu uzzīmēsim kopā ar Jūsu bērnu

Vispirms bez maksas uzzīmējam Jūsu bērnu kā varoni. Tikai tad, ja Jums patīk, maksājat — vienreiz: stāsts par 9,90 € (1 stāsts · 16 lappuses) vai vesels piedzīvojums par 24,90 € (3 stāsti · 48 lappuses) — kā bilžu grāmata vai komikss.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai bērni paraugos ir īsti?

Nē. Bruno, Lina, Ema, Kubo, Tobi, Klāra un visi pārējie ir izdomāti. Vietnē nekad nerādām klientu bērnus.

Vai mana bērna grāmata izskatīsies šādi?

Tā sākas grāmata šim vecumam. Vienā stāstā ir 16 lappuses (bilžu grāmata vai komikss), piedzīvojums ir trīs stāsti (3 stāsti · 48 lappuses); zīmēšanas stilu bērns izvēlas no 20 iespējām, un stāstu rakstām no jauna pēc Jūsu pieteikuma.

Bilžu grāmata vai komikss?

Bilžu grāmatā katrā lapā ir liels attēls un daži teikumi, ko priekšā lasa vecāks — iesakām 4–5 gadu vecumam. Komiksā ir kadri un runas burbuļi, ko bērns lasa pats — no 6 gadiem.

Kas to zīmē?

Zīmē MI pēc tēla lapas, ko izveidojam vienreiz un nofiksējam. Scenāriju rakstām pēc bērnu psiholoģijas principiem attiecīgajam vecumam, runas burbuļus pievienojam paši, un katru lapu pārbauda cilvēks.