Pastāstīt uzticamam pieaugušajam

Kā palīdzēt bērnam pastāstīt pieaugušajam par mobingu?

Īsumā

Kad ar Jūsu bērnu vai citu bērnu notiek kaut kas slikts, pareizais solis ir pastāstīt pieaugušajam, kurš palīdzēs. Bērniem jāprot atpazīt, kas nav kārtībā, jāzina, ka lūgt palīdzību nav sūdzēšanās, jābūt saviem drošajiem pieaugušajiem un jāprot to skaidri pateikt. Stāstā „Drosme pastāstīt“ bērns to izmēģina kā varonis. Taču ar to vienmēr jātiek galā pieaugušajiem.

Nezināt, kuru tēmu? Ceļvedis pēc vecuma →

Zēns burvju bibliotēkā pastāsta laipnai skolotājai, kas notiek; viņa nometas ceļos, lai uzklausītu, un blakus viņam sēž lapsēns ar pārsietu ausi.

Ko bērns izmēģina

Prasme

Atpazīt, ka kaut kas nav pareizi, un pastāstīt pieaugušajam, kuram uzticos; aizstāvēt kādu citu, ja tas ir droši. Lūgt palīdzību nav sūdzēšanās.

Ko stāsts paveic pats — Jums nekas nav jādara

Sākumā varonis klusē, tad dodas pie pieaugušā, kuram uzticas — un pieaugušais stāstā rīkojas. Mobings nekad netiek rādīts kā „kautiņš starp diviem“, un neviens netiek spiests salīgt mieru. Beigās varonis pasaka, kam viņš pastāstītu mājās vai skolā.

Pieci soļi, ko bērns izmēģina

  1. Atpazīt, kas nav kārtībā

    Kad kaut kas atkārtojas, sāp vai rada sliktu sajūtu vēderā.

  2. Lūgt palīdzību nav sūdzēšanās

    Sūdzēšanās = gribu, lai kāds dabū pa galvu. Palīdzības lūgšana = gribu, lai kāds būtu drošībā.

  3. Mani drošie pieaugušie

    Vismaz trīs cilvēki, kam varu pastāstīt: mājās, skolā un vēl viens.

  4. Pateikt to skaidri

    Kas notika, kas, kur un kad. „Starpbrīžos viens zēns atņem man launagu un grūž mani.“

  5. Ja nepalīdz, pastāstīt kādam citam

    Ja pirmais pieaugušais nepalīdz, mēģināt pie cita. Nepadoties.

Kā stāsts to parāda

Karalistē kāds nemitīgi izsmej mazu būtni. Sākumā varonis klusē — tad sadūšojas aiziet pie pieaugušā. Mobingu nekad nerādām kā „strīdu starp divām pusēm“ un nekad nevienu nespiežam salīgt mieru.

  1. 1 · Atklāt

    Varonis redz, kā kāds izsmej mazu lapsēnu. Viņš neko nesaka, jo negrib „sūdzēties“. Padomdevējs viņam parāda atšķirību.

  2. 2 · Izmēģināt

    Bērns izvēlas varoņa drošos pieaugušos un izdomā, ko tieši teikt. Varonis dodas pie pirmā.

  3. 3 · Iemācīt citiem

    Pirmajam pieaugušajam nav laika — varonis mēģina pie otrā. Tad varonis parāda draugam, kā to darīt.

Solis reālajā dzīvē

Pēdējā lapa: varonis pastāsta skolotājai, kas notiek starpbrīžos — īsi un skaidri.

Ja Jūsu bērns cieš no mobinga: ko darīt nekavējoties

  1. Uzklausiet, noticiet un pasakiet, ka viņš rīkojās pareizi, pastāstot Jums.
  2. Pierakstiet, kas notika, kad un kur — neizprašņājot bērnu.
  3. Sazinieties ar klases audzinātāju vai skolas vadību un vienojieties par konkrētiem soļiem.
  4. Nekonfrontējiet citus bērnus vai viņu vecākus bez plāna.
  5. Lūdziet padomu: bērnu uzticības tālrunis 116 111 (Slovākija, Čehija, Vācija, Polija, Ungārija); Apvienotajā Karalistē — Childline 0800 1111 vai NSPCC uzticības tālrunis pieaugušajiem 0808 800 5000. Ārkārtas gadījumā zvaniet 112 (Apvienotajā Karalistē: 999).

Pēc vecuma

3–5 gadi
Attīstība
Mobings šajā vecumā ir pārāk sarežģīta tēma; pietiek ar noteikumu „kad kaut kas sāp vai biedē, es pastāstu pieaugušajam“.
Stāstā
Vienkāršs „Kad kaut kas sāp vai man ir bail, es pastāstu mammai, tētim vai skolotājai.“
6–8 gadi
Attīstība
Spēcīga taisnīguma un noteikumu izjūta; palīdz atšķirt sūdzēšanos no palīdzības meklēšanas. Ja bērns cieš no mobinga, ar to tiek galā pieaugušais. Turiel 1983
Stāstā
Atšķirība starp sūdzēšanos un palīdzības lūgšanu; drošo pieaugušo saraksts.
9–11 gadi
Attīstība
Grupa ir ļoti svarīga, un katram bērnam tajā ir loma; visas grupas programmas (KiVa) tika pētītas tieši 4.–6. klasē. Salmivalli et al. 1996⁠; Kärnä et al. 2011
Stāstā
Mobings draugu grupās un tērzētavās; aizstāvēt kādu, ja tas ir droši, un vienmēr pastāstīt pieaugušajam.
12–14 gadi
Attīstība
Ārkārtīgi jūtīgi pret to, kā viņus redz citi; pāridarījumi internetā kļūst biežāki. Palīdz konfidenciāli veidi, kā kādam pastāstīt. Somerville 2013
Stāstā
Vienaudžu spiediens, kaitējums internetā; kā kādam pastāstīt konfidenciāli un kur zvanīt.

Uz ko balstāmies

Pieeja

Liela nozīme ir malā stāvētājiem: kad vienaudži droši iejaucas (atved pieaugušo, aizved cietušo prom, atsakās piedalīties), mobings bieži beidzas, un prevencijas programmas padara bērnus gatavākus iejaukties. Taču atbildība par situācijas atrisināšanu vienmēr ir pieaugušajiem.

Cik spēcīgi pētījumi atbalsta šo pieeju: mēreni

Vērtējums attiecas uz pieeju, nevis uz mūsu komiksu — pats komikss vēl nav zinātniski pārbaudīts.

Ko saka pētījumi

  1. Novērojumos skolu pagalmos vienaudži bija klāt 88 % mobinga gadījumu; viņi iejaucās 19 % no tiem, un 57 % iejaukšanos mobingu apturēja.

    naturālistisks novērojums · skolēni · vienaudžu iejaukšanās · Hawkins et al. 2001

  2. Skolu programmas palielināja malā stāvētāju gatavību iejaukties (g = 0,20; mazākiem bērniem 0,14); ietekme uz empātiju netika konstatēta.

    metaanalīze · 12 programmas · malā stāvētāju iejaukšanās · Polanin et al. 2012

  3. Mobings ir grupas process: bez bērna, kas dara pāri, un cietušā, ir arī lomas tiem, kas piebiedrojas, uzmundrina, noskatās vai aizstāv.

    pamatpētījums par dalībnieku lomām · Salmivalli et al. 1996

  4. Programmai KiVa, kas strādā ar visu grupu, bija ietekme uz 7 no 11 rādītājiem 4.–6. klasē Somijā; ārpus Somijas rezultāti ir dažādi (Velsā ietekme nav pierādīta, Nīderlandē ir).

    plašs izvērtējums · 78 skolas, 8237 bērni; atkārtojumi Velsā un Nīderlandē · Kärnä et al. 2011⁠; Axford et al. 2020⁠; Huitsing et al. 2020

  5. Automātiskus „nulles tolerances“ sodus dati neatbalsta — tāpēc mūsu stāstos mobingu atrisina nevis sods, bet pieaugušais, kas rīkojas.

    pierādījumu pārskats (Amerikas Psiholoģijas asociācija) · APA 2008⁠; Olweus 2013

Ko šajā tēmā nesolām

Ka komikss apturēs vai atklās mobingu. Skolu programmas to samazina mēreni un ne visur vienādi; tā risināšana ir pieaugušo uzdevums.

Galvenie avoti

  1. Hawkins, D. L., Pepler, D. J., & Craig, W. M. (2001). Naturalistic observations of peer interventions in bullying. Social Development, 10(4), 512–527. doi.org/10.1111/1467-9507.00178 abstract
  2. Polanin, J. R., Espelage, D. L., & Pigott, T. D. (2012). A meta-analysis of school-based bullying prevention programs' effects on bystander intervention behavior. School Psychology Review, 41(1), 47–65. doi.org/10.1080/02796015.2012.12087375 abstract
  3. Salmivalli, C., Lagerspetz, K., Björkqvist, K., Österman, K., & Kaukiainen, A. (1996). Bullying as a group process: Participant roles and their relations to social status within the group. Aggressive Behavior, 22(1), 1–15. doi.org/10.1002/(SICI)1098-2337(1996)22:1<1::AID-AB1>3.0.CO;2-T metadata
  4. Kärnä, A., Voeten, M., Little, T. D., Poskiparta, E., Kaljonen, A., & Salmivalli, C. (2011). A large-scale evaluation of the KiVa antibullying program: Grades 4–6. Child Development, 82(1), 311–330. doi.org/10.1111/j.1467-8624.2010.01557.x abstract
  5. Olweus, D. (2013). School bullying: Development and some important challenges. Annual Review of Clinical Psychology, 9, 751–780. doi.org/10.1146/annurev-clinpsy-050212-185516 abstract
  6. APA Zero Tolerance Task Force (2008). Are zero tolerance policies effective in the schools? An evidentiary review and recommendations. American Psychologist, 63(9), 852–862. doi.org/10.1037/0003-066x.63.9.852 abstract
  7. Axford, N., et al. (2020). The effectiveness of the KiVa bullying prevention program in Wales, UK. Prevention Science, 21(5), 615–626. doi.org/10.1007/s11121-020-01103-9 abstract
  8. Huitsing, G., et al. (2020). A large-scale replication of the effectiveness of the KiVa antibullying program: An RCT in the Netherlands. Prevention Science, 21(5), 627–638. doi.org/10.1007/s11121-020-01116-4 abstract
  9. Turiel, E. (1983). The development of social knowledge: Morality and convention. Cambridge University Press. metadata
  10. Somerville, L. H. (2013). The teenage brain: Sensitivity to social evaluation. Current Directions in Psychological Science, 22(2), 121–127. doi.org/10.1177/0963721413476512 metadata
  • kopsavilkums izlasīts kopsavilkums vai pilnais teksts
  • metadati pārbaudīti bibliogrāfiskie dati
  • iestāde oficiāls iestādes dokuments

Kas to sagatavoja un kad

Sagatavoja Ink & Brave redakcija, balstoties uz mūsu pierādījumu bāzi (avoti pārbaudīti 2026. gada 8. novembrī, pēdējoreiz atjaunināts 2026. gada 9. novembrī).

Kā pārbaudām avotus Visi avoti

Bonuss, nevis mājasdarbs

Ja ir vēlēšanās

  • Kad bērns Jums kaut ko pastāsta, vispirms uzklausiet un pasakiet paldies. Risinājumi var nākt pēc tam.
  • Pajautājiet, kuri pieaugušie ir viņa Varoņa kartītē — ja viņš grib dalīties.

Kad ar komiksu nepietiek

  • Vienmēr, kad runa ir par pāridarījumiem, draudiem vai šantāžu, vai bailēm iet uz skolu — komikss neaizstāj skolas un pieaugušo rīcību.
  • Ja bērns ir mainījies, ir skumjš, neguļ vai viņam ir fiziskas sūdzības, aprunājieties ar pediatru vai ģimenes ārstu, vai psihologu.

Vajadzīga palīdzība tūlīt? Ja kāds ir briesmās, zvaniet vietējam ārkārtas tālrunim — 112 ES, 999 Apvienotajā Karalistē, 911 ASV un Kanādā, 000 Austrālijā. Bērnu un vecāku uzticības tālruņi pa valstīm

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai komikss apturēs mobingu?

Nē. Komikss palīdz bērnam izmēģināt, kā pastāstīt pieaugušajam, kas notiek. Ar mobingu jātiek galā pieaugušajiem — skolai un vecākiem.

Vai jūs nemācāt bērniem sūdzēties?

Nē. Mēs mācām, ka tad, kad kaut kas nomāc tevi vai kādu citu, vari lūgt palīdzību — tev nav vajadzīgi pierādījumi vai viss jāizskaidro perfekti. Lūgt palīdzību prasa drosmi.

Ko darīt, ja bērns, veidojot stāstu, uzraksta, ka ar viņu kaut kas notiek?

To izskata cilvēks no mūsu komandas, un, ja tas ir droši un palīdzētu, mēs sazināmies ar Jums. Bērns vienmēr redz savas valsts uzticības tālruņa numuru.

Lasāmviela vecākiem

  • Raksts top Kā palīdzēt bērnam aizstāvēt citus?
  • Raksts top Kā saprast, ka bērns cieš no mobinga — un ko darīt? (jutīga tēma)
  • Raksts top Kā runāt ar bērnu par viņa ķermeni un par labiem un sliktiem noslēpumiem (jutīga tēma)
  • Raksts top Ko darīt, kad bērns Jums pastāsta kaut ko nopietnu? (jutīga tēma)
Personalizēts stāsts

Personalizēta grāmata: Drosme pastāstīt

Personalizēta grāmata par šo tēmu — stāsts par 9,90 € (1 stāsts · 16 lappuses) vai vesels piedzīvojums par 24,90 € (3 stāsti · 48 lappuses) — kā bilžu grāmata vai komikss. Vispirms bezmaksas varoņa zīmējums.

Pasaules, kurās tēma ir iestrādāta pasaules likumā

Saistītās tēmas